|
|
Grib atjaunot Unguru baznīcu
Uzsākts darbs pie Unguru baznīcas glābšanas, taču trūkst naudas tās atjaunošanai.
Rajonā ir vairākas baznīcas — Sēlpils, Biržu, Unguru un citas, kas laika gaitā atdotas iznīcībai. Ik pa laikam vietējie ļaudis mēģina ko darīt veco ēku labā, taču pagaidām bez īpašām sekmēm.
Unguru evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca Variešu pagastā ir sagaidījusi savus glābējus.
Aktīvi par tās atdzimšanu cīnās draudze un jēkabpiliešiem pazīstamais Jānis Lācis. Savulaik, kad vēl strādājis Saukas lauksaimniecības skolā, viņš vedis audzēkņus garām Unguru baznīcai uz šautuvi. Kopš tā laika sagrautā ēka palika atmiņā, taču gāja laiks, un nākamreiz J. Lāča skatienu, garām braucot, piesaistīja plakāts pie šīs baznīcas. Tas aicināja uz sakopšanas talku. Tā pirms gadiem 3 — 4 aizsākās darbs pie Unguru baznīcas atjaunošanas.
Atjaunotne sākas ar ziedojumiem un pašu darbu
Atklājās, ka ēkas iekšā jau saauguši paprāvi koki un no vietējām darbnīcām savests viss nevajadzīgais kā uz izgāztuvi. Tur bijušas gan eļļainas lupatas, gan veci akumulatori un nevajadzīgas detaļas. Tornis jau bija sasvēries un draudēja nogāzties. — Kā atnācu uz pirmo talku, tā arī pie šīs baznīcas paliku. Tā it kā iekrita sirdī. Gribas to atjaunot. Tādu krustu pats sev esmu uzlicis, — saka J. LĀCIS. Pamazām vākta nauda, meklēti atbalstītāji un darītāji. Laikam gan lielāko ieguldījumu baznīcas atjaunošanā pagaidām ir devis J. Lācis. Katru brīvo nedēļas nogali viņš vai nu dodas uz savām dzimtajām vietām Cēsu rajonā, vai arī ir Variešu pagastā. — Man ir tikai darba alga, tāpēc neko daudz nevaru ieguldīt, vairāk gan savu darbu un zināšanas ēku restaurēšanā. Tāpēc paldies jāsaka ziedotājiem. Lielāko summu pagaidām ir piešķīrusi Tautas partija — Ls 2500. Tāpat jāmin nesavtīgākie ziedotāji: «Sēlijas mežs», VAS «Latgales ceļi» Jēkabpils filiāle, Edmunds Safonovs, Jānis Briedis, VUGD Jēkabpils nodaļa, «Latvenergo» ZAET Jēkabpils elektrisko tīklu rajons, Ivars Līcis un rajona Civilās un darba aizsardzības dienests. Arī pats esmu atlicinājis savu naudu, — pastāsta J. Lācis.
Trūkst līdzekļu nākamajiem darbiem
Pašlaik tornis ar domkratiem ir iztaisnots, tam uzklāts pagaidu jumts, ielikta daļa durvju un logi, pār-betonēti sliekšņi, ierīkota elektrība. J. Lācis pats ir celtnieks un restaurators. Viņš piedalījies triju piļu restaurācijas darbos — Krustpils, Drustu un Gatartas.
Kara laikā tāda bijusi armijas stratēģija — iznīcināt sev naidīgo ideoloģiju, tāpēc ne tikai, ejot pāri frontes līnijai, sabombardēta pati celtne, bet ar snaipera šāviņu iešauts arī tornī, un ar termisko bruņu sitēju sašauts pat krusts. Tas tagad jau ir atjaunots un J. Lācis zina, kas vēl ar to būtu darāms, lai tas atgūtu savu sākotnējo spožumu. Padomju laikā izvazāts atlikušais skārda jumts, kas savukārt bijis par iemeslu mūra pakāpeniskai sairšanai. — Draudze šeit strādā pašaizliedzīgi. Pensionāres no savām pensijām godīgi maksā desmito tiesu, taču lieliem darbiem vajag lielu naudu. Vērsāmies pie Latvijas Pirmās partijas, taču pagaidām mums neko nesola, — saka J. Lācis.
Konservēt vai arī atjaunot?
Šajā vietā pēc dzimtbūšanas atcelšanas izveidots Ungurmuižas pagasts. Muiža piederējusi baronam Korfam. Variešu pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma RĀCENE pastāsta, ka Ungurmuižas pagasts bijis liels, ar 15 000 iedzīvotāju, tas ietvēris Gostiņus, daļu Krievciema un Vīpes pagasta. 1938. gadā tas ticis sadalīts mazākos pagastos un pazudis no Latvijas kartes. Pašvaldība šogad baznīcas mūru konservēšanas vajadzībām atvēlējusi Ls 350. R. Rācene priecājas, ka draudze ir aktīva, rīko nometnes, cīnās par baznīcas īpašuma atgūšanu, jo kādreiz Unguru baznīca bijusi Krustpils baznīcas īpašums. — Nav jau noslēpums, ka luterāņu draudzēm ar tām naudām nav tā, kā tas ir katoļiem. Uzskatu, ka vispirms tomēr šeit vajadzētu veikt izpēti un tikt pie projekta. Domāju, ja ar projektiem varēs piesaistīt naudu, tad varbūt izdosies sasniegt tādu līmeni, ka baznīcas mūrus iekonservē. Par tālāko gan ir šaubas, — saka Variešu pagasta padomes priekšsēdētāja. J. Lācis gan ir citās domās. Viņš iecerējis darbu organizēt divos posmos. Vispirms jāpanāk, lai katra nākamā sezona nenes arvien tālākus zaudējumus — ēka jākonservē, bet pēc tam jāatjauno. — Šī ir Latvijā vienīgā krusta formā būvētā luterāņu baznīca. Tāpēc tā ir īpaša un noteikti būtu jāatjauno, — viņš saka. Šovasar nolemts samūrēt šāviņu radītos caurumus altāra sienā, ielikt atlikušās durvis un mūriem virsū uzbūvēt tā saukto karnīzi, kas neļautu nokrišņiem tos tālāk bojāt — pa perimetru visapkārt tiem stiepsies it kā mazs jumtiņš. — Nav neviena, kas te ņemtos visu darīt, vāktu līdzekļus, materiālus. Tāpēc es pats esmu apņēmies to izdarīt un ceru, ka cilvēki, kas var atbalstīt šo ieceri, pievienosies. Tie, kas gana baudījuši labu ēdienu un dzērienu, nodrošinājuši savu dzīvi, bieži vien kādā brīdī sāk nodarboties ar mecenātismu. Ceru, ka arī Latvijā šādu mecenātu radīsies arvien vairāk, — domā J. Lācis.
Draudze cer atjaunot baznīcu
Unguru draudzes locekle, skolotāja Alda MIEZĀKA pastāsta, ka draudze ir ļoti pateicīga Jānim Lācim par nesavtīgo darbu. Arī paši sākuši aktīvāk rosīties, kad redzējuši viņu tik pašaizliedzīgi rīkojamies. Vietējie raksta projektus, lai piesaistītu līdzekļus baznīcas ēkai. Pirmais gan neesot ticis atbalstīts. — Mūsu draudzē ir aptuveni 25 locekļi. Pašlaik mums ir ierādīta neliela istabiņa Medņos pasta ēkā, kur pulcējamies, taču tur jau ir kļuvis par šauru. Šī ir vienīgā baznīca visā mūsu pagastā, tāpēc jo īpaši jācīnās, — uzskata A. Miezāka. Nesen atbalsta vēstuli draudzes locekļi saņēmuši no Rīgas luterāņiem, kas ievērojuši šejienes cilvēku rosīšanos. Arī paši draudzes locekļi vairākus gadus pie baznīcas rīkojuši draudžu dienas. Pērn gan vairs nē, jo tas kļuvis bīstami. Šogad, kad jau uzsākta aktīva atjaunošana un pēdējā laikā Latvijā novērotās vētras neko ļaunu mūriem nav nodarījušas, augustā nolemts atkal rīkot pasākumu ar koncertu. — Mēs ļoti gribētu, lai mūsu baznīca tiek atjaunota un lai tā funkcionētu kā baznīca, — saka A. Miezāka.
ILZE KALNIŅA
Brīvā Daugava 2005. gada 7. jūnijā
|
| Iesūtīts: 2007.07.25 23:02 | |
|
|
|
